Pāriet uz saturu

Džeimss Monro

Vikipēdijas lapa
Džeimss Monro
James Monroe
5. ASV prezidents
Amatā
1817. gada 4. marts — 1825. gada 4. marts
Viceprezidents (i) Daniels Tompkins
Priekštecis Džeimss Medisons
Pēctecis Džons Kvinsijs Adamss
8. ASV Kara sekretārs
Amatā
1814. gada 27. septembris — 1815. gada 2. marts
Prezidents Džeimss Medisons
Priekštecis Džons Ārmstrongs
Pēctecis Aleksanders Dallass
7. ASV valsts sekretārs
Amatā
1811. gada 6. aprīlis — 1817. gada 4. marts
Prezidents Džeimss Medisons
Priekštecis Roberts Smits
Pēctecis Džons Kvinsijs Adamss

Dzimšanas dati 1758. gada 28. aprīlī
Monrohola, Virdžīnija, Britu Amerika (Tagad Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV)
Miršanas dati 1831. gada 4. jūlijā (73 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ņujorka, Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis
Politiskā partija Demokrātu-republikāņu partija
Dzīvesbiedrs(-e) Elizabete Kortraita Monro
Profesija valstsvīrs, diplomāts, zemnieks, vergturis, advokāts
Paraksts

Džeimss Monro, agrāk arī Džēmss Menrou[1] (angļu: James Monroe, izrunā: /mənˈroʊ/; dzimis 1758. gada 28. aprīlī, miris 1831. gada 4. jūlijā) bija Amerikas Savienoto Valstu piektais prezidents, no 1817. līdz 1825. gadam. Viņa vārdā nosaukta Monro doktrīna, kuru viņš izziņoja savā 1823. gada vēstījumā kongresam. Saskaņā ar to Amerikas valstis nav uzskatāmas par Eiropas valstu kolonizācijas objektiem, Eiropas valstu iejaukšanās Amerikas valstu iekšējās lietās tiks uzskatīta par nedraudzīgu aktu pret ASV. Viņa prezidentūras laikā ASV štatu skaits palielinājās no deviņpadsmit līdz divdesmit četriem.

Dzimis 1758. gada 28. aprīlī Britu Amerikas kolonijā Virdžīnijā Spensa Monro un Elizabetes Džonsas Monro ģimenē. Spensa Monro dzimta 17. gadsimta vidū bija ieceļojusi no Skotijas. No 1769. līdz 1774. gadam Džeimss Monro mācījās Kempbeltaunas akadēmijā. 1774. gadā nomira Džeimsa tēvs, vinš iestājās Viljama un Mērijas Virdžīnijas koledžā, lai studētu tiesību zinātni, bet pēc dažiem mēnešiem izstājās, lai cīnītos ASV Neatkarības karā. 1776. gadā kļuva par virsnieku un pievienojās ģenerāļa Džordža Vašingtona armijai. Trentonas kaujā Džeimsu Monro smagi ievainoja.

Pēc kara Džeimss Monro atsāka studēt tieslietas. Nodibināja draudzību ar Tomasu Džefersonu. 1782. gadā Monro ievēlēja Virdžīnijas pārstāvju palātā, 1783. gadā kongresā. 1786. gada 16. februārī viņš apprecējās ar turīga tirgotāja meitu Elizabeti Kortriju. 1790. gadā Monro ievēlēja par Virdžīnijas gubernatoru un viņš pievienojās Demokrātu-republikāņu partijai. Gadu vēlāk Monro kļuva par savas partijas līderi ASV Senātā.

No 1794. līdz 1796. gadam Džeimss Monro bija ASV vēstnieks Francijā. 1799. gadā atkal kļuva par Virdžīnijas gubernatoru. 1803. gadā piedalījās prezidenta Tomasa Džefersona vadītajās sarunās par Luiziānas pirkšanu. Pēc tam kļuva par ASV sūtni Apvienotajā Karalistē. Šajā amatā bija līdz 1807. gadam. 1811. gada sākumā gandrīz trīs mēnešus atkal bija Virdžīnijas gubernators. No 1814. gada septembra līdz 1815. gada martam bija ASV Kara sekretārs.

1817. gada 4. martā Džeimss Monro stājās ASV prezidenta amatā. 1819. gadā sākās pirmā ASV ekonomiskā depresija un problēmas ar Misūri kā vergu štata uzņemšanu Savienībā. 1820. gadā Džeimsu Monro ievēlēts uz vēl vienu prezidentūras termiņu. 1815. gadā pēc Napoleona kariem daudzas Spānijas kolonijas Latīņamerikā pasludināja neatkarību. Amerikas Savienotās Valstis Džeimsa Monro vadībā atbalstīja jaunizveidotās valstis. Daudzas Eiropas lielvalstis iesaistījās savienībā ar Spāniju, lai tā atgūtu savas bijušās kolonijas. 1823. gada 2. decembrī tika izdota Monro doktrīna, saskaņā ar kuru Eiropas valstu iejaukšanās Amerikas kontinenta valstu iekšējās lietās tiktu uzskatīta par naidīgu soli.

Džeimsa Monro prezidentūra beidzās 1825. gadā. Par jauno ASV prezidentu kļuva viņa partijas pārstāvis Džons Kvinsijs Adamss. 1830. gadā nomira viņa sieva, un Monro devās pie meitas uz Ņujorku, kur pavadīja pēdējo dzīves gadu. Miris 1831. gada 4. jūlijā, sākotnēji tika apbedīts Ņujorkā, bet 1858. gadā pārapbedīts Virdžīnijā.

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. XIV. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 26 658. sleja.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]